Senā latviešu gadskārta Mārtiņdiena iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu. Līdz šai dienai ir jāpabeidz visi rudens zemes darbi. Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana un masku veidošana. Budēļus sauca par Mārtiņbērniem, tie parasti pārģērbjas par dažādiem zvēriem un putniem - lāčiem, kazām, dzērvēm un gaiļiem. Tie staigāja no mājas uz māju dziedādami, dancodami un citiem laimes vēlēdami. Masku gājieni staigāja no mājas uz māju, sākot ar Mārtiņiem līdz pat Meteņiem, kad sākas zemes modināšana un pavasara gaidīšana.
Arī mūsu skolā svinēja Mārtiņdienu un cildināja gaili kā tās simbolu. Pirmās četras klases sacentās skaistākā un krāšņākā gaiļa zīmēšanā. Skolēni skaitīja tautasdziesmas un minēja mīklas, vēroja laiku un salīdzināja to ar ticējumiem par ziemas ilgumu un sniega daudzumu.