Pieminot Ziemassvētku kaujas un varoņu nāvē kritušo latviešu strēlnieku Kārli Virsi, vēstures stundā Daniels uzrakstīja referātu par savu vecvecvectēvu. Paveiktais ir interesants un pamācošs piemērs, kā savas dzimtas pagātnes faktu noskaidrošana palīdz izprast Latvijas vēstures svarīgākos notikumus. Ziemassvētku kaujās 1916. gada decembrī un 1917. gada janvārī, bija dots rīkojums pārraut vācu pozīcijas, lai atbrīvotu Jelgavu. Nocietinājumu vietas bija apjoztas ar dzeloņdrāšu aizsargjoslām, katra vairāku metru platumā. 23. decembrī pl. 5.00, salam turoties ap -25C, bija jāsākas uzbrukumam. Sniega laukos izgāja dzeloņdrāšu griezēji, lai atbrīvotu ceļu pārējiem strēlniekiem. Viens no tiem bija Kārlis Virsis. Viss ritēja labi, līdz vācieši ieraudzīja notiekošo un atklāja uguni...
Aleksandrs Grīns grāmatā "Dvēseļu putenis" (arī filmā, ar tādu pašu nosaukumu) aprakstījis Ziemassvētku kaujas, kur pieminēts arī Kārlis Virsis - "ka tikai tie izlūki nenopindzelējas pārāk ilgi", saka virsseržants Virsis, stiepdams augšup galvu, ko rotā jērenīca... Arī citi palikušie krīt sniegā viens pēc otra; uz vācu drātīm saļimst varonīgais virsseržants Virsis, kas uzticīgi gājis savam rotniekam līdz...
Paldies 9. klases skolēnam Danielam Virsim par ieguldīto darbu vēstures un savas ģimenes izpētē, godinot varonīgos latviešu strēlniekus!