Meteņdiena

Šodien Irlavas kultūras nama folkloras kopa viesojās PII “ Cīrulītī”, kur kopā ar bērnu dārza kolektīvu svinēja Meteņdienu. Šie gadskārtu svētki ir kā nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem.
  Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos – par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja laika griežus, tādēļ arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, ir nosaukti tieši tādā vārdā. Meteņos, kā jau laika griežos, noslēdzās ziemas darbi, un sākās pavasara darbi.
  Ar bezgala lielu prieku mēs aizvadījām šos svētkus: ar dziesmām, rotaļām. Bērni bija cītīgi gatavojušies šiem svētkiem: pagatavojuši dažādu zvēru maskas, iemācījušies Meteņdienas tradīcijas, līdz ar to visiem bija ļoti interesanti piedalīties un līdzdarboties.
  Meteņiem, tāpat kā vairākumam senlatviešu svētku, ir jautrs raksturs. Meteņi tiek gaidīti ar prieku, jo ikviens gaida pavasari, bet tieši Meteņi ir tie svētki, kas simbolizē tā tuvošanos. Līdz ar Meteņiem beidzas garie un tumšie ziemas vakari, un cilvēku skatījums uz dzīvi arīdzan kļūst gaišāks un priecīgāks, un ne velti, jo Meteņu laikā dienas arī ir kļuvušas garākas un saulainākas. 
Protams, kā jau Meteņos pienākas, visi tika cienāti ar pašceptiem plāceņiem, bet sniega bumbu vietā tika taisītas papīra bumbas , kā arī visus iepriecināja konfekšu lietus.Priecīgā noskaņā tika aizvadīta Meteņdiena, lai atkal satiktos Lieldienu svētkos.