Aktualitātes

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
Šogad Ziemassvētku pasākumam skolēni gatavojās īpaši, katrai klasei izspēlējot fragmentus no dažādām pasakām. Tā skolas bērni tuvāk iepazina mūsu mīļās latviešu pasakas. Mēģinājumi notika lielā slepenībā, lai svētkos visiem būtu interesantāk vērot priekšnesumus. Redzējām dažādu pasaku varoņus - velniņus, visvisādus dzīvnieciņus, rūķīšus un ļoti skaistas sniegpārsliņas, karali un princesi, pat lielo siera rituli. Savu pārsteigumu skolēniem, kā katru gadu, bija sagatavojuši arī skolotāji. Bija Ziemassvētku dziesmas un tautas dejas, sveikti čaklākie skolēni ar "zelta" liecībām. Vēlāk tika atvērta svētku pastkastīte ar nevienu vien pārsteigumu...
Pēc priekšnesumiem bija ilgi gaidītā balle, kuru spēlēja mūsu neaizstājamais skolotājs Madars. Vakars bija izdevies jautrs un patīkams.
VISIEM LAIMĪGU JAUNO GADU!

Lasīt visu ziņu (12)

Irlavas skolas skolēnu mācību uzņēmums "Rotu koks" piedalījās atlasē un ieguva iespēju būt starp 170 labākajiem skolēnu mācību uzņēmumiem, kuri 8. decembrī piedalījās pasākumā ''Cits bazārs ziemā'' Rīgā, tirdzniecības centrā ''Domina Shoping''.
Kā arī šis skolēnu mācību uzņēmums 10. decembrī ar panākumiem piedalījās tirdzniecības centra "Rimi Tukums" organizētajā Ziemassvētku tirdziņā, saņemot Swedbank simpātiju balvu un Tukuma novada Izglītības pārvaldes atzinības rakstu

Lasīt visu ziņu (8)

Skolā tapis "Saimes koks"- projekta ietvaros ar Tukuma novada izglītības pārvaldes atbalstu un Tukuma novada pašvaldības finansējumu, konkursa "Tukuma novada jauniešu iniciatīvu projektu konkurss 2018" Projektā aktīvi darboojās 8. un 9. klases jaunieši 

Lasīt visu ziņu (4)

Latvijas svētku nedēļā ar īpaši skaistu koncertiņu viesojāmies pansionātā ,,Ķīši,,. Tikām laipni gaidīti, un kopā ar pansionāta darbiniekiem un klientiem dziedājām mūsu valsts himnu, kā arī dažādas latviešiem tuvas dziesmas. Dzeju lasīja gan skolēni, gan arī paši pansionāta klienti. Pasākums izvērtās īpaši mīļš un sirsnīgs, dziedot Ērika Ešenvalda ,,Dvēseles dziesmu,,.
Mājās braucām apmierināti par jauko, kopīgo koncertiņu, un apbalvoti ar gardām un skaistām dāvaniņām. Paldies par sirsnīgo atmosfēru!

Lasīt visu ziņu (4)

Lec, saulīte, spīdi spoži!

rotā druvu, rotā sētu.
Lec, saulīte, tumsu šķel!
dari mūsu zemi svētu.
Rasa Bugavičute - Pēce

Mana Latvija ir manas mājas, mana skola, un mans Irlavas pagasts.Tā ir zeme, kur dzīvojam, kur rit manas laimīgās un ne tik laimīgas dienas... Te dzīvo man mīļie un tie, kuri mīl mani. Latvija - tā ir maza pasaulīte ar saulainiem rītiem, miglas tītiem. Košiem vakara saulrietiem, ziedošiem laukiem un visskaistākiem priežu mežiem, kādu nav nekur citur, un jūru. Tā ir mūsu bagātība - Baltijas jūra, kura mums jebkurā gadalaikā dāvā savas esības skaistumu. Atliek tikai paieties tai pretī, saredzēt un sajust to.

Lasīt visu ziņu (12)

Trijām brīvības zvaigznēm

Latvija - altāris,
Lai šī svētvieta mūžam
Mūsu dvēselēs viz.
Trijās brīvības zvaigznēs
Ierakstīts Latvijas gadusimts.
Kornēlija Apškrūma

11. novembrī Latvijā atzīmējam Lāčplēša dienu. Šajā dienā mēs pieminām visus latviešu karavīrus, kuri piedalījušies kaujās gan I pasaules karā, gan Brīvības cīņās un II pasaules karā.
Irlavas skolai jau 20 gadus svēta ir tradīcija apmeklēt Tiļļu kapus, pieminot un godinot Brīvības cīņu dalībniekus un Lāčplēša kara ordeņu kavalierus Ernestu Drēziņu un Fridfihu Cerntu. Tiek rīkots lāpu gājiens, degtas piemiņas svecītes, lasīta dzeja un uzklausīts stāstījums par mūsu tautas Brīvības cīņu varoņiem.
Ernests Drēziņš 1919. gada martā piedalījies Liepājas aizstāvēšanā pret bermontiešiem. Savukārt Fridrihs Cernts apbalvots par 1919. gada
3. novembra cīņām Bolderājā, kuras uzskatāmi mēs visi varam redzēt kinofilmā ,,Rīgas sargi,,.
Pasākumos vienmēr kopā ar mums bijusi arī E. Drēziņa meita Asja, kura 11. novembrī stāstīja atmiņas par savu tēvu. Šogad viņa pati tika guldīta kapu kalniņā blakus saviem mīļajiem. Un šodien, kopā ar citiem, tika pieminēta ar klusuma brīdi...

Lasīt visu ziņu (9)

Senā latviešu gadskārta Mārtiņdiena iezīmēja rudens beigas un ziemas sākumu. Līdz šai dienai ir jāpabeidz visi rudens zemes darbi. Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana un masku veidošana. Budēļus sauca par Mārtiņbērniem, tie parasti pārģērbjas par dažādiem zvēriem un putniem - lāčiem, kazām, dzērvēm un gaiļiem. Tie staigāja no mājas uz māju dziedādami, dancodami un citiem laimes vēlēdami. Masku gājieni staigāja no mājas uz māju, sākot ar Mārtiņiem līdz pat Meteņiem, kad sākas zemes modināšana un pavasara gaidīšana.
Arī mūsu skolā svinēja Mārtiņdienu un cildināja gaili kā tās simbolu. Pirmās četras klases sacentās skaistākā un krāšņākā gaiļa zīmēšanā. Skolēni skaitīja tautasdziesmas un minēja mīklas, vēroja laiku un salīdzināja to ar ticējumiem par ziemas ilgumu un sniega daudzumu.

Lasīt visu ziņu (3)